Instituisaun governu nian hametin kolaborasaun hodi avansa kadeia valór agrofloresta nian iha Timor-Leste

OIT, ho apoiu hosi Uniaun Europeia, apoia kolaborasaun governu nian ne’ebé maka’as liután atu dezenvolve kadeia valór agrofloresta ne’ebé sustentável no promove meius subsisténsia ne’ebé reziliente iha Timor-Leste.

6 July 2026

Content also available in: English
© Nuncio Da Costa/OIT
© Nuncio Da Costa/OIT
Partisipante sira iha diskusaun meza redonda kona-ba hametin kolaborasaun iha kadeia valór agrofloresta nian iha Timor-Leste. 6/2026

DILI, Timor-Leste (Notísia OIT) – Reprezentante sira hosi ministériu governu ualu no instituisaun estadu sira halibur hamutuk iha Resintu ONU nian iha Dili iha loron 30 fulan-juñu tinan 2026 ba diskusaun meza redonda ida kona-ba hametin kolaborasaun iha kadeia valór agrofloresta nian. Enkontru ne’e konvoka iha ámbitu programa Abilidade Agrofloresta ba Empregu no Reziliénsia iha Timor-Leste, ne’ebé implementa hosi Organizasaun Internasionál Traballu (OIT) ho finansiamentu hosi Uniaun Europeia (UE).

Jorge Pereira, Diretór Jerál Ministériu Komérsiu no Indústria nian, repete apelu ba unidade: "Mai ita hamutuk hodi fahe ideia sira, harii ligasaun sira no serbisu hanesan ida de'it. Hodi kolabora, ita bele dezenvolve planu estratéjiku sira ne'ebé forte no aliña ita-nia esforsu sira iha setór sira. Hodi hametin ligasaun sira entre ita-nia ministériu sira, ajénsia sira no komunidade sira, ita bele asegura katak ita bele hetan benefísiu hosi ita-nia serbisu hamutuk iha objetivu ida ne'ebé fahe."

Hodi hametin ligasaun sira entre ami nia ministériu sira, ajénsia sira no komunidade sira ne'ebé ami serbí, ami bele asegura katak ema sira ne'ebé hetan benefísiu hosi ami nia serbisu hamutuk iha objetivu ida ne'ebé fahe.

Jorge Pereira, Diretór Jerál Ministériu Komérsiu no Indústria

Hala’o iha parseria ho Diresaun ba Indústria Ministériu Komérsiu no Indústria (MCI), enkontru ne’e halibur reprezentante superiór sira husi Ministériu Edukasaun (Edukasaun Téknika no Vokasionál), Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peskas no Floresta, Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómiku (MCI), Ministériu Rurtor Dezenvolvimentu no Habitasaun, Sekretaria Estadu ba Kooperativas, Sekretaria Estadu ba Formasaun Profisionál no Empregu, no Institutu ba Apoiu ba Dezenvolvimentu Emprezariál.

Agora iha tinan dahaat, programa ne’e harii ona parseria ne’ebé forte...programa ne’e harii ona parseria ne’ebé forte ho instituisaun governu nian, organizasaun naun-governamentál sira, fornesedór formasaun no instituisaun edukasionál sira atu hametin dezenvolvimentu abilidade no apoiu ba empreza sira iha kadeia valór agrofloresta nian. Meza redonda marka tranzisaun signifikativu ida ba koordenasaun lidera hosi governu ba intervensaun sira iha futuru.

© Nuncio Da Costa/OIT
© Nuncio Da Costa/OIT
Partisipante sira diskute kona-ba importánsia koordenasaun regulár entre ministériu sira, parseiru dezenvolvimentu sira no instituisaun formasaun sira iha Timor-Leste.

"Hafoin tinan tolu harii relasaun sira no kapasidade iha terrenu, meza redonda ida-ne'e hanesan oportunidade ida hodi garante katak lukru sira ne'ebé ita hetan hamutuk enkuadra iha enkuadramentu ida ba koordenasaun institusionál", hatete hosi Richard Hanson, Jestór Programa OIT nian ba Abilidade Agrofloresta nian ba Empregu. "Setór agroflorestál Timor-Leste nian iha potensiál ne'ebé boot tebes no atu loke ida-ne'e presiza atór prinsipál sira hotu atu dada iha diresaun hanesan."

Partisipante sira reafirma sira-nia kompromisu ba koordenasaun regulár entre ministériu sira, parseiru dezenvolvimentu sira no instituisaun formasaun sira. Sira mós hamutuk dezenvolve planu asaun ida ne'ebé identifika merkadoria agrofloresta prioridade adisionál sira ba dezenvolvimentu, trasa kolaborasaun entre setór sira hodi hametin kadeia valór agrofloresta nian, no atribui papél no responsabilidade sira ne'ebé klaru ba kada ministériu partisipante.

Partisipante sira mós konkorda katak ligasaun metin liu entre instituisaun no komunidade sira esensiál atu dezenvolve kadeia valór agrofloresta sustentável iha Timor-Leste. Reprezentante sira Governu nian rekoñese oportunidade atu kombina sira nia matenek no rekursu sira hodi maximiza impaktu hosi Uniaun Europeia nia apoiu ba tempu naruk ba setór ne'e.

Setór agroflorestál Timor-Leste nian iha potensiál boot tebetebes no atu loke ida-ne'e presiza atór xave sira hotu atu dada ba diresaun ne'ebé hanesan.

Richard Hanson, Jerente Programa OIT nian ba Abilidade Agrofloresta nian ba Empregu