Notísia
Diretór UE vizita Programa Agrofloresta Timor-Leste, destaka oportunidade kreximentu ba agrikultór sira
Organizasaun Internasionál ba Traballu (OIT) no Uniaun Europeia (UE) halo parseria hodi fó formasaun kona-ba abilidade agrofloresta nian ba empregu, reziliénsia klimátika no diversifikasaun ekonómika iha Timor-Leste.
30 May 2026
LIQUIÇÁ no ERMERA, Timor-Leste (Notísia OIT) – Peteris Ustubs, Diretór ba Ázia Pasífiku iha Diresaun-Jerál ba Parseria Internasionál sira (DG INTPA) Komisaun Europeia nian, vizita fatin sira programa Abilidade Agrofloresta nian ba Empregu no Reziliénsia iha Liquiçá no Ermera iha loron 30 fulan-maiu hodi destaka impaktu husi Uniaun Europeia no Internasionál (UE) Organizasaun Traballu (OIT) esforsu atu haforsa abilidade, kria empregu no suporta meiu subsistensia sustentavel iha komunidade rural.
Vizita ne’e fó oportunidade atu hasoru agrikultór sira, formadór sira no parseiru implementadór sira ne’ebé envolve iha programa Abilidade Agrofloresta ba Empregu no Reziliénsia, inisiativa ida ne’ebé finansia hosi UE no implementa hosi OIT. Programa ne’e apoia dezenvolvimentu abilidade iha kadeia valór kakau no baunila, ajuda agrikultór sira hadi’a produtividade, hametin reziliénsia klimátika no asesu ba oportunidade ekonómika foun.
Agrikultór no komunidade timoroan sira mak dudu progresu ne’ebé ita haree ohin loron. Ami nia papél maka atu apoia viajen ne'ebá no ajuda kria kondisaun sira ba kreximentu ba tempu naruk.
Peteris Ustubs, Diretór ba Ázia Pasífiku iha Komisaun Europeia nia Diresaun-Jerál ba Parseria Internasionál sira (DG INTPA).
Akompaña husi Embaixadór UE Thorsten Bargfrede, Xefe Kooperasaun no Jestór Projetu ba programa Abilidade Agrofloresta Paulino Isidoro-Ramirez no Jestór Programa OIT Richard Hanson, Ustubs vizita Sentru Nasionál Empregu no Formasaun Profisionál (CNEFP) iha Tibar no ONG lokál Mary MacKillop Today, ne’ebé dedika ba edukasaun sustentável no asisténsia umanu.
Vizita ne’e hatudu susesu parseria entre OIT no ninia parseiru implementadór sira liuhosi programa ne’e no subliña kompromisu kleur ona UE nian ba dezenvolvimentu abilidade no meius subsisténsia sustentável iha Timor-Leste.
Programa Abilidade Agrofloresta ho objetivu atu fornese formasaun abilidade ba produsaun, prosesamentu no dezenvolvimentu negósiu iha kadeia valór agrofloresta selesionadu iha Timor-Leste. Ida-ne'e promove diversifikasaun ekonómika, reziliénsia klimátika no tranzisaun justu ba ekonomia verde no sirkulár, enkuantu apoia kreximentu ekonómiku iha nivel uma-kain, komunidade no nasionál.
Iha CNEFP Tibar, programa ne’e hetan ona progresu maka’as iha formasaun baunilla no kakau. To’o ohin loron, formandu 101 mak kompleta ona formasaun baunila no kakau, ne’ebé lori ba kultivasaun ai-horis baunila liu 4,000 no ai-horis kakau 11,000. Sentru ne'e mós integra ona produsaun kakau no baunilha iha nia Sertifikadu Agrikultura Nivel I no II no submete ona programa sertifikasaun agrofloresta foun ba akreditasaun nasionál.
Ami agradese ba parseria ho OIT no apoiu husi UE. Kolaborasaun ida-ne’e hametin ona ami-nia instituisaun, fó dalan ba ami atu fó formasaun ba agrikultór sira no habelar oportunidade ba komunidade rurál sira
Simao Barreto, Diretor CNEFP Tibar
Iha Ermera, Mary MacKillop Today fó ona formasaun ba agrikultór hamutuk 434 kona-ba produsaun baunila no apoia estabelesimentu kooperativa agríkola lima ho membru hamutuk 125 ne’ebé hetan formasaun kona-ba jestaun kooperativa.
Aleinde formasaun téknika, programa ne e tulun hametin instituisaun sira no kria dalan ba abilidade agrofloresta nian atu hetan rekoñesimentu formál iha Timor-Leste nia sistema edukasaun no formasaun téknika no vokasionál nia laran.
Ko'alia durante vizita, Ustubs reafirma kompromisu UE nian hodi investe iha abilidade sira no dezenvolvimentu agríkola sustentável: "Agrikultór no komunidade timoroan sira maka dudu progresu ne'ebé ita haree ohin loron. Ami nia papél maka atu apoia viajen ne'e no ajuda kria kondisaun sira ba kreximentu iha tempu naruk."
Hanson nota katak programa ne'e hatudu oinsá dezenvolvimentu abilidade sira bele kontribui ba serbisu ne'ebé di'ak, dezenvolvimentu setór privadu no reziliénsia ba klima.
“Parseria ida-ne'e ajuda agrikultór sira no joven sira hetan abilidade sira ne'ebé relevante ba merkadu enkuantu kria oportunidade foun sira ba empregu no meiu subsisténsia sustentável sira,” nia hatete.
Destake ida hosi vizita ne'e maka hasoru formandu sira iha kampu no rona rasik oinsá formasaun ne'e hadi'a ona sira nia prátika agríkola no perspetiva rendimentu nian. Delegasaun ne’e mós halo vizita ba parsela baunilla no kakau ne’ebé estabelese liuhosi programa, hodi haree rasik rezultadu husi formasaun ne’e.
Vizita ne’e subliña parseria forte entre UE no OIT hodi apoia dezenvolvimentu rurál iha Timor-Leste. Hodi ekipa agrikultór sira no foin-sa'e sira ho prátika agrikultura ne'ebé reziliente ba klima no abilidade sira ne'ebé relevante ba merkadu, programa ne'e ajuda harii komunidade sira ne'ebé reziliente liután no kria dalan sira ba serbisu ne'ebé di'ak iha nasaun tomak.